vilkt dūmu

разг. курить

ru проводить celtn.

lv [ie]vilkt

lv vadīt

I. v.

1. тянуть

2. тащить

3. волочить

4. сквозить

MašB, BūVP

lv ievilkt

ru пpоводить II

I. pāri; pārstiept; pārvilkt

II. darb.v.

1. aut; auties; maukt

dvašu vilkt darb.v. - dvašot; dvest; elpot; elpu vilkt

elpu vilkt - dvašot; dvašu vilkt; dvest; elpot

garumā vilkt - garināt; garumā stiept; ildzināt; laicināt; vilcināt

izvilkt laimīgu lozi

pievilkt grožus

pievilkt pavadu

vilkt ādu pār acīm darb.v.  -   1) dzert sviedrus un asinis; ekspluatēt; izmantot; izsūkt  2) aplaupīt  3) izspiest

vilkt dūmu - dūmot; dūmus laist; dzenāt odus; kūpināt; kurināt; kvēpināt; ķuļķēt; ļuļķēt; pīpēt; raut dūmu; smēķēt; sūkt; suļķēt; svēpēt; vilkt; zuļķēt

vilkt dzīvību -   1) dēdēt; dirnēt; kleknēt; kvernēt; nīkt; nīkuļot; vājuļot; vārgot; vārgt; vārguļot  2) veģetēt

vilkt garumā -   1) laicināt; pagarināt; paildzināt

darb.v.  -   2) ieildzināt; ievilcināt; novilcināt

vilkt kājas - šļūkt

vilkt lozes

vilkt tauvā darb.v. - ņemt tauvā

vilkt uz zoba - apsmiet; irgāt; izsmiet; ņemt uz grauda; ņemt uz zoba; ņirgāt; pārsmiet; pavilkt uz zoba; piezobot; smieklā ņemt; smiet; uzvilkt; vīzēt; zobot

2. daiņot; dūkt; dundināt; dungot; dziedāt; gavilēt; līgot; pogāt; pogot; rūkt; skandēt; skandināt; trairot; trallāt; trallināt; triekt; trikot; trillināt; vedžerēt; vītarot; vīterēt; vīterot; vizināt; vižulēt; ziņģēt

3. ģērbt; stīvēt; tērpt; vilkties

4. misēties

5. dvesmot; dvest; pūsmot; pūst; raut; šalkot; šalkt; vējot; vēsmot; zēģelēt; zēvelēt; žvīgot

6. bērt; bērt kā pupas; bērt valodu; bubināt; burkšķēt; čalināt; čalot; čivināt; čukstēt; dārdināt; daudzināt; ducināt; dudināt; dūgot; dvest; dziedāt; gulgot; kalt ausīs; kladzināt; leijerēt; liet; mēli deldēt; mēļot; murgot; muti dzesēt; muti vārstīt; ņurdēt; pamparēt; pātarot; pīkstēt; plaisīties; pukstēt; purpināt; rūkt; runāt; skaldīt valodu; skandināt; šķilt valodu; švīkstēt; tecināt valodu; tērgāt; tērgot; tērzēt; tinkšķēt; tītināt; ūbot; valodot; vāvuļot; vērpt valodas; vērvelēt; zvadzināt; zvinīt; žubināt; žvakstēt

7. aptaustīt sānus; bauzēt; belzt; bicināt; blietēt; bliezt; bozēt; būkāt; cirst; dābt; dauzīt; diegt; dot; dot pa ādu; dot pa ļepu; dot pa mici; dot pa ņuņņām; dragāt; drāzt; driepēt; gāzt; gierzt; graizīt; ģērēt ādu; kapāt; karsēt; kaustīt; kaut; klapēt; klāt; kliest; kokot; krāmēt; kraut; kult; lāpīt muguru; liet; likt; mērkt; mest; miekšķēt; mielot; mietēt; milnot; miltīt; mizot; oderēt; pātagot; pipkāt; plāt; plikšķināt; pliķēt; plītēt; pluinīt; roku pielikt; sautēt; sildīt muguru; sist; sitaļāt; slānīt; slātēt; slodzīt; sloksnēt; smalstīt; smelt žaut; smeltēt; smērēt; snāt; stibot; sukāt; sutināt; sveķēt; svilināt; šaustīt; šaut; šaut pa ausi; test; triekt; vālēt; vanckāt; vantēt; veķēt; velēt; vicot; zeltīt; ziepēt; zilināt; zolēt; zvecēt; zveķēt; zvelēt; zvelt

8. dūmot; dūmus laist; dzenāt odus; kūpināt; kurināt; kvēpināt; ķuļķēt; ļuļķēt; pīpēt; raut dūmu; smēķēt; sūkt; suļķēt; svēpēt; vilkt dūmu; zuļķēt

9. bliezt; blīkšķināt; cirst; dot uguni; drāzt; kniebt; kurt; skrotēt; slānīt; strēļot; šaudīt; šaut; zibiņot

10. demīt; dimīt; maukt; raut; slūtēt; stiept; stiknīt; stīvēt; šļaukāt; šļūcināt; šļūkāt; šļūkt; šmaukt; šņāpt; valkāt; vazāt; vilcināt; vilkāt

izvilkt zobenu

11. celt

12. iet

13. gāzt; kraut; likt

14. belzt; dot; gāzt; zvelt

15. pievilkt; saistīt; valdzināt; vilināt

16. staipīt; stiept; vazāt

17. nomizot; noslānīt; novicot; uzšaut

18. bliezt; gāzt; smelt; zvelt

19. pavilkt

20. izzīmēt

21. belzt; cirst; gāzt; kraut; likt; smelt; triekt; zvelt

22. svērt

1. n. мести  (3 л.; развевать; Грам. инф.: н. в.; Окончания: мету, метёшь; прош. мёл, мела, мело; прич. мётший; метённый, метён, метена, метено)

I. dzīt; joņojot nest; trenkāt; trenkt

II. darb.v.

1. darināt; kapāt; skabīt; šķibīt

dzenāt odus darb.v. - dūmot; dūmus laist; kūpināt; kurināt; kvēpināt; ķuļķēt; ļuļķēt; pīpēt; raut dūmu; smēķēt; sūkt; suļķēt; svēpēt; vilkt; vilkt dūmu; zuļķēt

2. dzīdināt; dzīdīt; dzīt; gainīt; gaiņāt; raidīt; tramdīt; trenkāt; trenkt; triekt; vaikāt; vaļīt; vanckāt

3. vajāt

4. dzīt; tramdīt; trenkāt

5. gaiņāt; izdzenat; izgaiņāt; izklīdināt; izkliedēt; iztrenkāt; klaidēt; klīdināt; kliedēt

6. tramdīt; trenkāt

 (Rekcija: ko;) v. курить  (что, чем; Грам. инф.: н. в.; Окончания: \kvēpinātю, куришь; пов. \kvēpinātй)

1. glaimot; lišķēt; vīkaru

kvēpināt vīravu darb.v. - celt vai debesīs; cildināt; daudzināt; dziedāt slavas dziesmas; lielīt; slavēt; slavināt; teikt

2. dūmot; dūmus laist; dzenāt odus; kūpināt; kurināt; ķuļķēt; ļuļķēt; pīpēt; raut dūmu; smēķēt; sūkt; suļķēt; svēpēt; vilkt; vilkt dūmu; zuļķēt

1. коптить  (рыбу);

2. дымить

1. dūmot; dūmus laist; dzenāt odus; kurināt; kvēpināt; ķuļķēt; ļuļķēt; pīpēt; raut dūmu; smēķēt; sūkt; suļķēt; svēpēt; vilkt; vilkt dūmu; zuļķēt

2. dūmot; kaltēt; kaltināt; sausēt; sausināt; susināt; vietēt; vītēt; vītināt; žaudēt; žaudināt; žāvēt

3. pūst; smakot

4. dūmot; žāvēt

darb.v. курить

1. dūmot; dūmus laist; dzenāt odus; kūpināt; kurināt; kvēpināt; ķuļķēt; ļuļķēt; raut dūmu; smēķēt; sūkt; suļķēt; svēpēt; vilkt; vilkt dūmu; zuļķēt

darb.v. курить

1. dūmot; dūmus laist; dzenāt odus; kūpināt; kurināt; kvēpināt; ķuļķēt; ļuļķēt; pīpēt; raut dūmu; sūkt; suļķēt; svēpēt; vilkt; vilkt dūmu; zuļķēt

v. окуривать  (Грам. инф.: н. в.; Окончания: \svēpētю, \svēpētешь)

darb.v. dūmot; dūmus laist; dzenāt odus; kūpināt; kurināt; kvēpināt; ķuļķēt; ļuļķēt; pīpēt; raut dūmu; smēķēt; sūkt; suļķēt; vilkt; vilkt dūmu; zuļķēt

darb.v. сосать

1. dūmot; dūmus laist; dzenāt odus; kūpināt; kurināt; kvēpināt; ķuļķēt; ļuļķēt; pīpēt; raut dūmu; smēķēt; suļķēt; svēpēt; vilkt; vilkt dūmu; zuļķēt

2. sūkāt; zīšļāt; zīšt

3. zīst

1) gener. dedzināt (iegūt - piem., darvu), pīpēt, smēķēt, tecinat (piem., ūdeni u. tml.) (darvu - arī) (смолу)

2) colloq. vilkt dūmu

* * *

smēķēt, pīpēt; kvēpināt; tecināt, dedzināt

1) (to pull, especially by force or roughly: She was dragged screaming from her car.) vilkt

2) (to pull (something) slowly (usually because heavy): He dragged the heavy table across the floor.) vilkt

3) (to (cause to) move along the ground: His coat was so long it dragged on the ground at the back.) vilkties

4) (to search (the bed of a lake etc) by using a net or hook: Police are dragging the canal to try to find the body.) pārmeklēt (ūdens baseina dibenu)

5) (to be slow-moving and boring: The evening dragged a bit.) (par laiku) lēni vilkties

1) (something which slows something down: He felt that his lack of education was a drag on his progress.) bremze; kavēklis; šķērslis

2) (an act of drawing in smoke from a cigarette etc: He took a long drag at his cigarette.) dūmu ievilkšana (smēķējot)

3) (something or someone that is dull and boring: Washing-up is a drag.) garlaicīgs pasākums

4) (a slang word for women's clothes when worn by men.) sieviešu drēbes; pretējā dzimuma apģērbs

* * *

draga, bagars; bremze; smagās ecēšas; šķērslis, kavēklis; garlaicīgs pasākums; garš vilciena sastāvs; garš preču vilciena sastāvs; dūmu ievilkšana; vazāt, vilkt; vilkties; bagarēt; ecēt